1. Projekta aktualitāte
Ģimenēm, kuras uzņemas rūpes par adoptētu bērnu vai bērnu audžuģimenē, ikdienā var nākties saskarties ar dažādiem emocionāliem, sociāliem un praktiskiem izaicinājumiem. Bērniem, kuri iepriekš piedzīvojuši šķiršanos no bioloģiskajiem vecākiem, zaudējumu, vardarbību, nevērību vai biežu dzīvesvietas maiņu, var būt grūtības uzticēties pieaugušajiem, regulēt emocijas un veidot drošas attiecības.
Arī pieaugušajiem šādās ģimenēs nepieciešams atbalsts. Audžuvecākiem un adoptētājiem reizēm var rasties nogurums, nedrošība, emocionāla pārslodze vai sajūta, ka apkārtējie viņu pieredzi līdz galam nesaprot. Īpaši nozīmīga ir iespēja satikt cilvēkus ar līdzīgu pieredzi, dalīties grūtībās, saņemt profesionāļu padomu un apzināties, ka problēmas nav jārisina vienatnē.
Tādēļ tiek izstrādāts projekts “Kopā vieglāk”, kura pamatā ir savstarpējs ģimeņu atbalsts, pieredzes apmaiņa un profesionāla palīdzība.
Projekta galvenā ideja ir vienkārša – cilvēkam ir vieglāk pārvarēt grūtības, ja viņam blakus ir citi cilvēki, kas viņu saprot, uzklausa un atbalsta.
2. Projekta mērķis
Veicināt adoptētāju un audžuģimeņu emocionālo labsajūtu, savstarpējo sadarbību un spēju veiksmīgi risināt ikdienas grūtības, nodrošinot regulāras atbalsta grupas, speciālistu konsultācijas un kopīgas ģimeņu aktivitātes.
3. Projekta uzdevumi
- Izveidot drošu vidi ģimeņu savstarpējai pieredzes apmaiņai.
- Organizēt regulāras atbalsta grupu nodarbības adoptētājiem un audžuvecākiem.
- Nodrošināt psihologa un sociālā darbinieka konsultācijas.
- Veicināt vecāku zināšanas par bērna emocionālajām un attīstības vajadzībām.
- Palīdzēt ģimenēm risināt sarežģītas bērnu uzvedības situācijas.
- Samazināt audžuvecāku un adoptētāju emocionālās izdegšanas risku.
- Veicināt bērnu un pieaugušo savstarpējo uzticēšanos.
- Organizēt kopīgas ģimeņu brīvā laika aktivitātes.
- Veidot atbalsta tīklu starp ģimenēm.
- Informēt ģimenes par iespējām saņemt profesionālu palīdzību.
4. Projekta mērķgrupa
Projekta mērķgrupa ir:
- audžuģimenes;
- adoptētāji;
- aizbildņi;
- ģimenes, kuras gatavojas uzņemt bērnu;
- bērni, kuri dzīvo audžuģimenēs vai adoptētāju ģimenēs;
- citi ģimenes locekļi, kuri iesaistīti bērna aprūpē.
Projektā plānots iesaistīt aptuveni 15–25 ģimenes.
5. Projekta īstenošanas ilgums
Projekta ilgums – 6 mēneši.
Šajā laikā plānots organizēt:
- atbalsta grupu nodarbības;
- speciālistu konsultācijas;
- izglītojošus seminārus;
- ģimeņu kopīgus pasākumus;
- radošās aktivitātes bērniem;
- ģimenes saliedēšanas pasākumus.
6. Projekta īstenošanas vieta
Projektu iespējams īstenot:
- ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrā;
- sociālajā dienestā;
- pašvaldības telpās;
- ģimeņu atbalsta centrā;
- bibliotēkā vai kopienas centrā;
- brīvā dabā kopīgu pasākumu laikā.
Svarīgi, lai izvēlētā vieta būtu ērti sasniedzama, droša un piemērota gan pieaugušajiem, gan bērniem.
7. Projekta galvenās aktivitātes
7.1. Atbalsta grupa “Kopā vieglāk”
Reizi mēnesī tiek organizēta adoptētāju un audžuvecāku atbalsta grupa.
Atbalsta grupā dalībniekiem ir iespēja:
- dalīties savā pieredzē;
- pastāstīt par ikdienas grūtībām;
- uzklausīt citu ģimeņu pieredzi;
- kopīgi meklēt problēmu risinājumus;
- saņemt profesionālu psihologa atbalstu;
- pārrunāt sarežģītas situācijas.
Atbalsta grupu vada psihologs vai sociālais darbinieks.
Būtisks nosacījums ir konfidencialitāte – grupā pārrunātais netiek izplatīts ārpus tās.
7.2. Psihologa konsultācijas
Ģimenēm tiek piedāvātas individuālas psihologa konsultācijas.
Konsultācijas var būt nepieciešamas situācijās, kad:
- bērnam ir uzvedības grūtības;
- bērns bieži dusmojas;
- bērnam ir grūtības uzticēties;
- ģimenē rodas konflikti;
- pieaugušie izjūt izdegšanu;
- bērnam ir bailes vai trauksme;
- ģimenei ir grūti pielāgoties jaunajai situācijai.
Psihologs palīdz ģimenei labāk izprast problēmas iemeslus un atrast piemērotākos risinājumus.
7.3. Seminārs “Kā saprast bērna uzvedību?”
Semināra laikā ģimenes apgūst zināšanas par bērna uzvedības cēloņiem.
Tiek apskatītas tēmas:
- bērna emocijas;
- dusmas un agresija;
- bailes;
- bērna traumatiskā pieredze;
- drošības sajūtas veidošana;
- pieaugušā reakcija uz bērna uzvedību;
- bērna pozitīva disciplinēšana.
Dalībnieki analizē arī praktiskas situācijas.
Piemēram:
Situācija: bērns dusmu brīdī kliedz, met mantas un atsakās sarunāties.
Dalībniekiem jāapsver:
- ko bērns šajā brīdī varētu just;
- kas varētu būt izraisījis šādu reakciju;
- kā pieaugušajam reaģēt;
- kā nomierināt situāciju;
- kā par notikušo runāt vēlāk.
7.4. Seminārs “Droša piesaiste”
Nodarbības mērķis ir palīdzēt vecākiem saprast, kā veidojas bērna uzticēšanās pieaugušajiem.
Tiek pārrunāts:
- kas ir piesaiste;
- kā bērns veido uzticību;
- kā bērna iepriekšējā pieredze ietekmē attiecības;
- kā pieaugušajam būt emocionāli pieejamam;
- kā veidot drošu ikdienas režīmu;
- kā reaģēt uz bērna bailēm no šķiršanās.
Dalībnieki mācās saprast, ka uzticēšanās var veidoties lēni un bērnam nepieciešams laiks.
7.5. Seminārs “Vecāku emocionālā labsajūta”
Rūpes par bērnu var būt emocionāli prasīgas, tādēļ svarīgi rūpēties arī par pieaugušā labsajūtu.
Seminārā tiek pārrunāts:
- stress;
- emocionālais nogurums;
- izdegšanas pazīmes;
- personīgās robežas;
- atpūtas nepieciešamība;
- palīdzības lūgšana;
- savstarpējs atbalsts ģimenē.
Dalībnieki izveido savu personīgo “atbalsta plānu”, kurā norāda cilvēkus un speciālistus, pie kuriem nepieciešamības gadījumā var vērsties.
7.6. Bērnu radošās darbnīcas
Kamēr pieaugušie piedalās atbalsta grupā vai seminārā, bērniem tiek organizētas radošās nodarbības.
Piemēram:
- zīmēšana;
- veidošana;
- rokdarbi;
- galda spēles;
- kustību spēles;
- mūzikas aktivitātes;
- emociju atpazīšanas spēles.
Radošās aktivitātes palīdz bērniem izpaust emocijas un veicina pozitīvu savstarpējo komunikāciju.
7.7. Ģimeņu sporta diena
Tiek organizēta kopīga sporta un atpūtas diena.
Pasākumā iespējams iekļaut:
- stafetes;
- komandu spēles;
- šķēršļu joslu;
- orientēšanās spēli;
- virves vilkšanu;
- kopīgu pikniku;
- spēles vecākiem un bērniem.
Pasākuma galvenais mērķis nav sacensība, bet ģimenes kopā būšana un pozitīvu emociju radīšana.
7.8. Ģimeņu saliedēšanas pasākums “Mūsu stiprā ģimene”
Ģimenes piedalās dažādos sadarbības uzdevumos.
Piemēram:
“Ģimenes spēka koks”
Katra ģimene uz lielas papīra lapas uzzīmē koku.
Uz koka lapām ģimenes locekļi raksta:
- mūsu ģimenes stiprās puses;
- kas mums patīk darīt kopā;
- kas mums palīdz grūtā brīdī;
- ar ko mēs lepojamies.
Uzdevums palīdz bērniem un pieaugušajiem saskatīt ģimenes pozitīvās īpašības.
7.9. Pieredzes stāstu vakars
Uz pasākumu tiek aicināti pieredzējuši adoptētāji un audžuvecāki.
Viņi dalās pieredzē par:
- pirmajām dienām kopā ar bērnu;
- grūtākajiem brīžiem;
- veiksmīgām problēmu risināšanas metodēm;
- sadarbību ar speciālistiem;
- ģimenes ikdienas pārmaiņām;
- pozitīviem sasniegumiem.
Šādas sarunas palīdz jaunajām ģimenēm apzināties, ka arī sarežģītas situācijas ir iespējams pārvarēt.
8. Projekta īstenošanas plāns
| Mēnesis | Aktivitāte |
|---|---|
| 1. mēnesis | Dalībnieku piesaiste un projekta atklāšanas pasākums |
| 1. mēnesis | Atbalsta grupa “Kopā vieglāk” |
| 2. mēnesis | Seminārs “Kā saprast bērna uzvedību?” |
| 2. mēnesis | Bērnu radošā darbnīca |
| 3. mēnesis | Atbalsta grupa un psihologa konsultācijas |
| 3. mēnesis | Seminārs “Droša piesaiste” |
| 4. mēnesis | Ģimeņu sporta diena |
| 4. mēnesis | Atbalsta grupa |
| 5. mēnesis | Seminārs “Vecāku emocionālā labsajūta” |
| 5. mēnesis | Pieredzes stāstu vakars |
| 6. mēnesis | “Mūsu stiprā ģimene” saliedēšanas pasākums |
| 6. mēnesis | Projekta noslēgums un izvērtēšana |
9. Projektā iesaistītie speciālisti
Projekta īstenošanā piedalās:
- projekta vadītājs;
- sociālais darbinieks;
- psihologs;
- sociālais pedagogs;
- bērnu aprūpes speciālists;
- radošo nodarbību vadītājs;
- pieredzējuši adoptētāji un audžuvecāki;
- brīvprātīgie.
10. Nepieciešamie resursi
Projekta realizēšanai nepieciešami:
- telpas nodarbībām;
- dators;
- projektors;
- papīrs;
- krāsainie zīmuļi;
- flomāsteri;
- līme;
- šķēres;
- sporta inventārs;
- galda spēles;
- bērnu radošo darbu materiāli;
- izdales materiāli;
- uzkodas un dzērieni;
- speciālistu darbs.
11. Projekta budžets
| Izdevumu pozīcija | Summa |
|---|---|
| Psihologa pakalpojumi | 800 EUR |
| Sociālā darbinieka pakalpojumi | 500 EUR |
| Semināru vadītāju atlīdzība | 600 EUR |
| Telpu noma | 400 EUR |
| Radošo nodarbību materiāli | 300 EUR |
| Sporta pasākuma organizēšana | 300 EUR |
| Kancelejas preces | 150 EUR |
| Ēdināšana un uzkodas | 400 EUR |
| Informatīvie materiāli | 150 EUR |
| Citi organizatoriskie izdevumi | 200 EUR |
| Kopā | 3800 EUR |
Budžets ir orientējošs un var tikt mainīts atbilstoši projekta dalībnieku skaitam un pieejamajam finansējumam.
12. Sagaidāmie projekta rezultāti
Pēc projekta īstenošanas:
- ģimenēm būs pieejams plašāks savstarpējā atbalsta tīkls;
- vecāki labāk izpratīs bērna uzvedību un emocijas;
- ģimenes zinās, kur meklēt profesionālu palīdzību;
- tiks uzlabotas vecāku prasmes konfliktu risināšanā;
- samazināsies vecāku emocionālās izolētības sajūta;
- tiks veicināta bērna un vecāku savstarpējā uzticēšanās;
- ģimenēm būs iespēja pozitīvi pavadīt laiku kopā;
- pieaugs ģimeņu pārliecība par savām spējām pārvarēt grūtības;
- tiks veicināta ģimeņu sadarbība;
- bērni iegūs iespēju satikt citus bērnus ar līdzīgu dzīves pieredzi.
13. Projekta izvērtēšana
Projekta sākumā dalībniekiem tiek piedāvāta anketa, lai noskaidrotu viņu vajadzības un gaidas.
Projekta laikā tiek vērtēts:
- pasākumu apmeklējums;
- dalībnieku aktivitāte;
- iesaiste nodarbībās;
- dalībnieku atsauksmes;
- speciālistu novērojumi.
Projekta beigās dalībnieki aizpilda noslēguma anketu.
Tajā iespējams uzdot jautājumus:
- Vai projekts jums bija noderīgs?
- Kura aktivitāte bija visvērtīgākā?
- Vai pēc projekta jūtaties drošāk, risinot ģimenes grūtības?
- Vai esat ieguvis jaunus kontaktus un atbalsta personas?
- Kādas tēmas vēl vēlētos apspriest?
- Vai vēlētos turpināt piedalīties atbalsta grupā?
14. Projekta ilgtspēja
Pēc projekta noslēguma paredzēts turpināt atbalsta grupas vismaz vienu reizi mēnesī.
Dalībniekiem tiks dota iespēja:
- uzturēt savstarpēju kontaktu;
- piedalīties turpmākos semināros;
- saņemt speciālistu konsultācijas;
- iesaistīties kopīgās ģimeņu aktivitātēs;
- palīdzēt jaunajām audžuģimenēm un adoptētājiem.
Tādējādi projekts neveido tikai īslaicīgu pasākumu kopumu, bet ilgtermiņa atbalsta kopienu.
15. Secinājumi
Projekts “Kopā vieglāk” ir nozīmīgs, jo ģimenēm, kuras rūpējas par bērniem ar sarežģītu dzīves pieredzi, nepieciešams ne tikai profesionāls, bet arī emocionāls un savstarpējs atbalsts.
Nevienai ģimenei nevajadzētu palikt vienai ar savām grūtībām. Iespēja runāt ar cilvēkiem, kuri piedzīvojuši līdzīgas situācijas, palīdz mazināt vientulības sajūtu, gūt jaunas idejas un atgūt pārliecību par saviem spēkiem.
Atbalsta grupas, psihologa konsultācijas, izglītojošās nodarbības un kopīgas ģimeņu aktivitātes palīdz veidot pozitīvākas attiecības ģimenē un stiprina gan pieaugušos, gan bērnus.
Projekta nosaukums “Kopā vieglāk” atspoguļo tā galveno domu – sarežģījumus pārvarēt ir vieglāk, ja cilvēki sadarbojas, atbalsta viens otru un nebaidās lūgt palīdzību.
Stiprs atbalsta tīkls palīdz veidot stiprākas ģimenes, bet stipras ģimenes bērnam sniedz to, kas viņam ir vissvarīgākais – drošību, pieņemšanu un piederības sajūtu.